Kopš 2025.gada maija spēkā stājies Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums: process jānoslēdz tuvākajos trijos gados – līdz 2028. gada maijam.

Ko nosaka jaunais likums

Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums paredz, ka privatizācijas process jāpabeidz triju gadu laikā.

• termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas;
• termiņu, līdz kuram tiek pieņemti lēmumi par privatizējamo valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas tādu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās esošo privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
• termiņu, kad tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
• kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esošie zemesgabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
• kārtību, kādā privatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) un privatizēto objektu ieguvēju īpašumtiesības nostiprina zemesgrāmatā;
• kārtību, kādā tiek nodota pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšana;
• pašvaldību tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašumtiesību sakārtošanā.

Privatizācijas procesa uzsākšanai tikai gads

Kas jāpaspēj līdz 2026. gada 30. aprīlim, bet kas – līdz 2027. gada 31. augustam?

Lēmumu par valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot, ja par konkrēto objektu ir uzsākta tiesvedība.

Lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem līdz 2027. gada 31. augustam. Izņēmums ir, ja par konkrēto objektu uzsākta tiesvedība.

Likuma 7. pants nosaka rīcību ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Ja dzīvoklis nav privatizēts un tajā nedzīvo īrnieki, to pēc likuma stāšanās spēkā atsavinās saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

Īpašumtiesības jānostiprina Zemesgrāmatā

Kas jāpagūst līdz 2025. gada 31. augustam un 2026. gada 31. janvārim?

Paātrinātā privatizācija. Sākot no 2025. gada 1. septembra, dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas, kas agrāk piederējušas valstij vai pašvaldībai un nodotas īpašumā pirms dzīvojamās mājas privatizācijas, ir jāieraksta Zemesgrāmatā kā privatizēts dzīvojamais īpašums uz īpašnieka vārda. Daudzi to līdz šim nav izdarījuši.

Privatizācijas komisija līdz 2025. gada 31. augustam nosūtīs īpašniekiem, kuri vilcinās ar reģistrāciju, paziņojumus par pienākumu nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā, kā arī par sekām, ja tas netiks izdarīts. Lai pabeigtu privatizācijas procesu, Zemesgrāmatā jāiesniedz Valsts zemes dienesta izsniegta īpašuma tiesību apliecība un izziņa no privatizācijas komisijas par kopīpašumā esošo daļu, tai skaitā – palīgtelpu un zemesgabala daļas, ja tās ietilpst privatizācijas objektā.

Ja īpašnieks to neizdarīs līdz noteiktajam termiņam, jebkādi darījumi ar šo pilnībā nenoformēto īpašumu nākotnē tiks atzīti par spēkā neesošiem.

Vispārējā privatizācija. Ja mājoklis iegūts īpašumā vispārējās privatizācijas kārtībā – proti, noslēgts pirkuma līgums ar pašvaldību, bet īpašnieks nav nostiprinājis īpašumtiesības Zemesgrāmatā –, to iespējams izdarīt sešu mēnešu laikā.

Ja šajā termiņā tas netiek izdarīts, īpašums tiks ierakstīts Zemesgrāmatā, un īpašumtiesības nostiprinātas uz privatizētāja vārda pēc Privatizācijas komisijas pieprasījuma. Šādā gadījumā īpašniekam trīs mēnešu laikā būs jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar dzīvokļa reģistrāciju un īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. Ja maksājums netiks veikts, izdevumi tiks piedzīti piespiedu kārtā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Zeme no valsts vai pašvaldības – bez atlīdzības

Privatizācijas komisija pieņem lēmumu par zemesgabalu bezatlīdzības nodošanu īpašumā tiem, kuri iegādājušies privatizētos mājokļus.

Izdevumi, kas saistīti ar zemesgabala noteikšanu, uzmērīšanu un kadastrālo reģistrāciju, jāsedz privatizētā īpašuma īpašniekam, proporcionāli savai daļai kopīpašumā.

Atgādinām, ka, saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kopš 2023. gada iedzīvotāji var izpirkt zemesgabalus zem savām mājām.

Par zemes privatizāciju 75. panta kārtībā.

Saskaņā ar Pabeigšanas likuma 9. panta septīto daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 75. pants piemērojams, ja dzīvokļa īpašnieka iesniegums par zemes privatizāciju ir saņemts līdz 2026. gada 31. decembrim.

Pēc minētā datuma privatizācijai nenodotos zemesgabalus būs iespējams atsavināt tikai Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Privatizācijas likuma 75. pants nosaka valsts un pašvaldību kompetenci šajā jautājumā. Atbilstoši šim pantam, ja dzīvojamās mājas dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu „Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod zemesgabalu, uz kura atrodas dzīvojamā māja:

• privatizācijai vai
• nomā uz 99 gadiem.

Zemesgabali tiek nodoti privatizācijai par sertifikātiem vai ekvivalentu summu eiro, atkarībā no maksātāja izvēles.

Dzīvokļu īpašnieki par šādām darbībām – dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu, tā iemērīšanu un mājas reģistrāciju zemesgrāmatā – norēķinās eiro.