Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Profesionālās Ētikas kodekss

Es, apakšā parakstījies (-jusies), Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk tekstā - privatizācijas komisija) darbinieks (turpmāk tekstā - Darbinieks) savā darbībā apņemos pildīt un ievērot vispārējās sabiedrības ētikas un uzvedības normas, Darbinieka profesionālās ētikas kodeksu un kā Darbiniekam būt laipnam, iecietīgam, draudzīgam, taisnīgam, atbildīgam, neatkarīgam un objektīvam.


I. Profesionālās ētikas pamatprincipi

  1. Godprātība un objektivitāte:
    1. Darbinieks savā profesionālajā darbībā ir patiess un godīgs;
    2. Darbinieks godprātīgi izturas pret saviem darba pienākumiem un attiecīgi rīkojas ikvienā gadījumā, kur saskatāmas negodprātīgas rīcības pazīmes;
    3. Darbinieks strādā, ievērojot taisnīguma un objektivitātes principus;
    4. Darbinieks savus amata pienākumus pilda, neizmantojot amata stāvokļa priekšrocības personīgā labuma gūšanai. Darbinieks no fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldības iestādēm (turpmāk-personām) nepieņem un tām nepiedāvā dāvanas vai dalību pasākumos, kas varētu ietekmēt viņu profesionālo darbību;
    5. Darbinieks ievēro vienlīdzīgu un godīgu attieksmi pret visiem, neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādām personām. Izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, Darbinieks ņem vērā tikai objektīvi pārbaudītu informāciju un rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.
  2. Profesionālā kompetence:
    1. Darbinieks augstu vērtē profesionālu, precīzu, radošu darbu un tiecas to veikt precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi, tā nodrošinot privatizācijas komisijas darba efektivitāti un kvalitāti;
    2. Darbinieks paaugstina savu kvalifikāciju, lai nodrošinātu kopējo darba kvalitāti;
    3. ja Darbiniekam noteiktu darba pienākumu vai uzdevumu veikšanai nav pietiekamas profesionālās kompetences vai zināšanu, Darbinieks par to informē tiešo darba vadītāju, kurš risina jautājumu par citu darbinieku vai ekspertu piesaistīšanu;
    4. Darbinieks darbā demonstrē profesionālo kompetenci un uzņemas atbildību par savu turpmāko profesionālo attīstību. Darbinieks pilnveido savas zināšanas, ņemot vērā privatizācijas komisijas izvirzītos mērķus.
  3. Konfidencialitāte:
    1. Darbinieks ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas nonākusi viņu rīcībā, pildot amata pienākumus;
    2. Darbinieks apzinās, ka viņu rīcībā esošā informācija paredzēta vienīgi darba nodrošināšanai, tāpēc nepieļauj tās izmantošanu jebkāda personiska labuma gūšanai;
    3. pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas Darbinieka pienākums ir saglabāt konfidencialitāti par iegūto informāciju, kas nonākusi viņa rīcībā darba tiesisko attiecību laikā.
  4. Profesionālā rīcība:
    1. Darbinieks, veicot darba pienākumus:
      1. neizmanto līdzekļus, kas varētu diskreditēt viņa profesiju vai privatizācijas komisiju;
      2. nepārvērtē savas darba spējas, kvalifikācijas līmeni vai iegūto pieredzi;
      3. nenoniecina citu darbinieku darbu;
    2. Darbinieks neiesaistās darbībā, profesijā vai pasākumā, kas var mazināt viņu godprātību, objektivitāti un neatkarību, vai mazināt privatizācijas komisijas reputāciju;
    3. Darbinieks atbalsta citu darbinieku darbu, kā arī izvairās kritizēt kolēģi, nedodot iespēju viņam sevi aizstāvēt.

II. Interešu konflikta novēršana

  1. Darbinieks lēmumus pieņem vienīgi sabiedrības interesēs, ievērojot Profesionālās Ētikas kodeksā noteikto. Darbinieks neizmanto amata stāvokļa, Pašvaldības un privatizācijas komisijas resursus privāto interešu risināšanai, personiska labuma vai citu personu savtīgu labumu gūšanai.
  2. Darbinieks ar savu tiešo vadītāju izvērtē visas interešu konfliktu iespējas un situācijas, tajā skaitā, ja darba nestandarta situācijas bijušas pagātnē;
  3. Darbinieks atsakās no tādu pienākumu veikšanas un lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar savām, savas ģimenes un citu radinieku, kā arī draugu un paziņu personiskajām vai mantiskajām interesēm.
  4. Darbinieks nedrīkst radīt situāciju, kura ir finansiāli vai citādi atkarīga no personām, kā rezultātā tas varētu ietekmēt viņa profesionālā darba sniegumu;
  5. īstenojot personiskos darījumus, Darbinieks rūpējas par privatizācijas komisijas reputāciju, tāpēc atturas no iesaistīšanās jebkādos aizdomīgos darījumos;
  6. Darbinieks pieklājīgā formā izvairās no jebkādu pateicību vai dāvinājumu pieņemšanas. Darbinieks nepieņem jebkādas tiešas vai netiešas dāvanas vai piedāvājumus, labvēlības vai pateicības izpausmes, kas pielīdzināmas dāvanai, ja tās saistītas ar darba pienākumu pildīšanu. Sadarbības partneru un citu personu dāvinājumi, ja tiem nav suvenīra raksturs, ir Pašvaldības īpašums.
  7. Darbinieks informē augstāku amatpersonu par jebkuru korupcijas izpausmi Valsts kontrolē;
  8. Darbinieks izvairās no interešu konflikta – reāla, iespējama, šķietama, starp savām privātajām un sabiedrības interesēm.
  9. Ja radies interešu konflikts, Darbinieks informē attiecīgu augstāko amatpersonu un pārtrauc savu līdzdalību lēmuma pieņemšanā. Darbinieks informē augstāku amatpersonu par jebkuru korupcijas izpausmi privatizācijas komisijā.

III. Pašvaldības darbinieku ētiskas uzvedības

noteikumi komunikācijā ar lobētājiem

  1. Lobētājs ir fiziska vai juridiska persona, kas savu vai citu privātpersonu interešu vadīta par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu – apzināti un sistemātiski komunicē ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.
  2. Pašvaldības darbiniekam ir pienākums:
    1. publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko darbinieks ir bijis atbildīgs sagatavot vai pieņemt lēmumu, kā arī pēc pieprasījuma darīt zināmu priekšlikuma saturu. Informāciju darbinieks publisko, aizpildot veidlapu, kas apstiprināta ar šo lēmumu, un nosūtot to uz attiecīgās Rīgas domes struktūrvienības vadītāja noteiktu e-pastu ievietošanai Rīgas pilsētas pašvaldības vai tās struktūrvienības mājas lapā un norādot normatīvo aktu projektu paskaidrojuma rakstā, sniedzot šādus datus par lobētāju:
      1. fiziskās personas vārds, uzvārds, juridiskās personas, ko lobētājs pārstāv, nosaukums;
      2. konkrēta lēmuma sagatavošanas process, saistībā ar kuru lobēšana ir notikusi (ja nav norādīts, darbiniekam ir jānorāda joma, uz kuru priekšlikums ir bijis vērsts);
      3. kādā veidā notikusi komunikācija ar lobētāju (tikšanās, sarakste, konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids);
    2. ja lēmuma pieņemšanas gaitā atklājas, ka lēmums var skart darbinieka vai viņa ģimenes locekļu ekonomiskās intereses, ar rakstisku ziņojumu publiskot šo informāciju, lūdzot kompetences ietvaros augstākstāvošam darbiniekam sevi atbrīvot no turpmākas dalības lēmuma pieņemšanā;
    3. nodrošināt, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;
    4. izvērtēt ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, kas saņemts, pildot amata pienākumus, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir pašvaldībai un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam lēmuma pieņemšanas procesā;
    5. pieņemot lēmumu, ņemt vērā visas vietējās sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras aizstāv lobētājs.
  3. Pašvaldības darbiniekam ir aizliegts:
    1. neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā atsevišķus lobētājus īpaši informējot par viņus interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;
    2. pieņemt no lobētāja vai tā pārstāvētās juridiskās personas vai organizācijas (turpmāk – organizācijas) locekļiem, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām, vai arī organizācijai, ar kuru viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkādi materiālie labumi;
    3. maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka darbinieks var nodrošināt lobētājam piekļuvi valsts valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām, vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu;
    4. lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt institūcijas, kurā darbinieks ir nodarbināts, rīkotos pasākumus, vai arī organizāciju, ar kuru darbinieks ir saistīts;
    5. par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldības institūcijā;
    6. izmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu.
  1. Darbiniekam ir pienākums būt lojālam pret Pašvaldību un privatizācijas komisiju.
  2. Darbiniekam jābūt pieklājīgam. Darbinieks nedrīkst lietot izteikumus, kā arī ķermeņa valodu, kas var aizskart citu personu godu un cieņu. Darbinieks nepieļauj savu kolēģu goda un/vai cieņas aizskaršanu.
  3. Darbinieks ar savu izturēšanos pret citiem darbiniekiem un personām nedrīkst radīt pamatu aizdomām par negodprātību rīcību un ietekmējamu stāvokli.
  4. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs pret privatizācijas komisijas apmeklētājiem un kolēģiem, ņem vērā citu viedokli un to profesionāli izvērtē.
  5. Darbinieks sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.
  6. Saskarsmē ar apmeklētājiem un citām personām Darbinieks izturas ar cieņu, ir pieklājīgs un iecietīgs, respektējot ikviena likumiskās intereses.
  7. Vienlaikus atrodoties darba attiecībās ar citu darba devēju, Darbinieks ievēro Profesionālās Ētikas kodeksā iekļautos pamatprincipus un normas.
  8. Ārpus darba laika Darbinieks izvēlas tādu uzvedības stilu, lai neradītu šaubas par objektīvu un godīgu profesionālo pienākumu veikšanu.
  1. Profesionālās Ētikas kodekss nevar tikt uzskatīts par visaptverošu, tādēļ Darbiniekam savā rīcībā ir jāievēro arī vispārējās uzvedības normas, kā arī jāvadās pēc savas sirdsapziņas.
  2. Rīcību, kas ir pretrunā ar Profesionālās Ētikas kodeksu, var būt par pamatu šīs konkrētās rīcības izskatīšanai Ētikas komisijā. Ētikas komisija izvērtē, vai rīcība bijusi pretrunā ar Profesionālās Ētikas kodeksu un kā tā ietekmējusi Darbinieka darbību. Ētikas komisiju izveido un tās nolikumu apstiprina privatizācijas komisijas priekšsēdētājs.




Darbinieka paraksts: _____________________________