Kooperatīvās mājas reģistrācija zemesgrāmatā.
Katra kooperatīvā dzīvokļa reģistrācija zemesgrāmatā.
Zemes vērtības aprēķināšana.

Kopš 1992. gada visi kooperatīvi ir pārreģistrējušies par DZĪKS, un dzīvokļu īpašnieki ir ieguvuši Īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību jeb dzelteno apliecību. Ko tālāk? Vispirms kooperatīva valde uzņemas mājas ierakstu zemesgrāmatā. Valdes loceklis vai pilnvarota persona iereģistrē māju zemesgrāmatā uz DZĪKS vārda.  

Ja zemesgabals pieder īpašniekam, to kooperatīvs privatizēt nevar. Parasti kooperatīva valde slēdz ar šo zemes īpašnieku līgumu par zemes nomu, kuras maksa tiek uzrādīta katra īpašnieka rēķinā.  

Ja mājai piesaistītais zemes gabals vai tā daļa ir pašvaldības vai valsts īpašums un DZĪKS biedri izsaka vēlēšanos to privatizēt, DZĪKS pilnvarotai personai šis zemes gabals jāreģistrē zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda, lai to tālāk nodotu īpašumā kooperatīvās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. 

Lai to veiktu, kooperatīva pilnvarota persona no Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas saņem pilnvaru zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā uz pilsētas vārda.   Pēc visu nepieciešamo darbību veikšanas, saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kooperatīvs iesniedz sagatavoto dokumentāciju Rīgas pilsētas zemesgrāmatā. Pēc zemesgrāmatas apliecības par zemes reģistrēšanu uz Rīgas pašvaldības vārda, DZĪKS vai tā pilnvarotā persona iesniedz Komisijā sekojošu dokumentāciju:  

1.    Dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala projekta krāsu kopija;  

2.    Zemesgrāmatu apliecība;  

3.    Zemes robežu un apgrūtinājumu plāns;  

4.    Zemes komisijas izziņas, Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņas;  

5.    Rīgas domes uzziņa un nostiprinājuma lūgums;  

6.    LR Valsts zemes dienesta izziņa par zemes kadastrālo vērtību par tekošo gadu;  

7.    Piesaistīto zemju sadalījums par vēsturiskām un tagadējām gruntīm, kopija.  

Komisija dokumentu paketi izskata, un sagatavo Rīgas domes lēmuma projektu, atbilstoši likumam „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un nosūta apstiprināšanai Rīgas domē. Pēc Rīgas domes lēmuma pieņemšanas, nepieciešams iesniegt Komisijā, sekojošu dokumentāciju:  

1.    aktuālas dzīvojamām mājām minētajās adresēs tehniskās inventarizācijas lietas;  

2.    anketas „Māja”, kuras izsniedz LR Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā nodaļa Rīgā, Puškina ielā 14;  

3.    aizpildītas anketas par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcas platībām un īpašniekiem (anketas paraugus var saņemt Komisijā)  

Pēc tam Komisija izsūta paziņojumus visiem kooperatīvo dzīvokļu īpašniekiem ar privatizācijas piedāvājumu.  

Kooperatīvā dzīvokļa  īpašniekam par zemes domājamo daļu ir jāsamaksā paziņojumā  uzrādītie sertifikāti.  

Kā tiek aprēķināta zemes vērtība ?  

Dzīvojamās mājas domājamās daļas lielumu katram dzīvokļu īpašniekam nosaka proporcionāli dzīvokļa platībai. Šo domājamo daļu pareizinot ar zemes kopējo platību, iegūst konkrētu kvadrātmetru daudzumu. To pareizinot ar zemes  viena kvadrātmetra kadastra vērtību, iegūst nepieciešamo summu, kas būtu jāmaksā par zemi. To dalot ar 28 Ls, kas ir sertifikātu nominālvērtība, dabū sertifikātu skaitu, cik tad jāmaksā par zemi. Mājas stāvu skaitam, kā dažkārt uzskata iedzīvotāji, nav nekādas nozīmes.  

Otrs posms -   zemesgrāmatā katram uz sava vārda jāiereģistrē dzīvoklis. Var kopā ar zemes domājamo daļu. Var tikai dzīvokli.  

Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļā, jāiesniedz sekojoši dokumenti: 
1. Dzīvokļa inventarizācijas lieta, ko pasūta un saņem VZD. 
2. Pie notāra apstiprināts nostiprinājuma lūgums. 
3. Kvīts par apmaksātu kancelejas nodevu.  

Dzīvokli zemesgrāmatā var iereģistrēt tikai tad, ja māja jau ir iereģistrēta zemesgrāmatā, bet nav obligāti jāgaida visas zemes reģistrācija zemesgrāmatā.